Dr. Tereško „Zelta sakne”

1. Ietekmē CNS darbību
• uzlabo garastāvokli (Darbinyan, 2007),
• palielina uzmanību (Shevtsov, 2003; Schutgens, 2009),
• mazina nogurumu (Olsson, 2009; Spasov, 2000),
• atvieglo vieglu vai mērenu depresiju (Darbinyan, 2007; Mao, 2015),
• palīdz vispārējas trauksmes gadījumā (Bystritsky, 2008).
• mazina stresu un ar to saistītos veselības traucējumus,
• uzlabo atmiņu.
• uzlabo vingrinājumu veiktspēju.

2. Piedalās neiroendokrīnās regulācijas korekcijā
• palīdz kontrolēt diabētu,
• pagarina reproduktīvo periodu gan sievietēm, gan vīriešiem, veicina auglību.
• pozitīvi ietekmē potenci (Barnoulovs O. D. 2012.)

3. Aktivē reģenerācijas procesus
• paātrina ievainojumu, lūzumu sadzīšanu
• paātrina organisma atjaunošanos pēc smaga darba un sporta treniņiem
• profilaktiski darboties pret audzējiem.
• koriģē imunitāti

4. Detoksikācijas, antidestruktīvā darbība
• Pētījums. Ir noteikta alkohola letālā deva 50 (LD50), kas ir 24.2 ml uz svara kilogramu. Lietojot rodiolu vairākas nedēļas ilgi, LD50 paaugstinās līdz 56 ml/kg (Barnoulovs O. D. 2012.)

Pierādījumi liecina, ka rodiolas ekstrakts var ietekmēt mūsu endokrīno sistēmu caur hipotalāma – hipofīzies ( CNS struktūras) un virsnieru asi. Cita starpā šie endokrīnie dziedzeri regulē mūsu stresa reakciju. Zinātnieki norāda, ka Rodiola darbojas kā antistresa aģents, līdzsvarojot šo endokrīno dziedzeru savstarpējo sadarbību. (Xia, 2016) Tas tiek klasificēts kā adaptogēns efekts. Šķiet, ka rodiola stimulē noradrenalīna, serotonīna, dopamīna un acetilholīna veidošanos un šo neiromediatoru receptorus smadzenēs. Šo receptoru proteīnu, īpaši serotonīna, izmaiņas ietekmē mūsu garastāvokli. Iespējams, ka rodiolas ekstrakts bloķē monoamīnoksidāzes fermentus. Tas ietekmē neirotransmiteru līmeni mūsu smadzenēs, no kā atkarīgs mūsu garastāvoklis. Vēl viens ziņojums rāda, ka rodiolas preparāti var palielināt mūsu dabīgo endorfīna līmeni, vienlaikus samazinot ar stresu saistīto kortizola līmeni. Tas arī varētu radīt adaptogēnu aktivitāti. (Khanum, 2005)

Rodiola un depresija

Depresija ir viens no visbiežāk sastopamajiem un izaicinošākajiem psiholoģiskajiem stāvokļiem. Depresija ir ilgstoša skumju sajūta un vispārējs intereses zudums par savu dzīvi. Depresijas simptomi var ietvert sliktu miegu, zaudētu apetīti, zemu enerģijas līmeni un pašvērtējumu. Tiek lēsts, ka 16 % iedzīvotāju piedzīvo depresiju dzīves laikā. Un, kad depresija ierodas, tai ir pavadoņi. Tas nozīmē, ka depresiju bieži pavada citas hroniskas slimības.
Vai ir pamatotas alternatīvas ārstēšanai ar selektīviem serotonīna atpakaļ saistīšanās inhibitoriem (SSRI)? Daudzi depresijas piemeklētie meklē alternatīvu SSRI zāļu terapijai, jo tai ir daudzas blakusparādības. Būtībā šie medikamenti padziļina depresiju, jo, spēji pārtraucot lietošanu, pieaug pašnāvības gadījumi. Alternatīva no herbālās terapijas puses ir, piemēram, asinszāles, ālantes, lavandas preparātu lietošana. Vairāki klīniskie ziņojumi liecina, ka rodiola arī ir saprātīga alternatīva vieglas vai mērenas depresijas mazināšanai. Daudzos klīniskajos pētījumos zinātnieki ir pierādījuši, ka rodiolas lietošana var mazināt depresijas intensitāti. Turklāt rodiolas blakusparādības, salīdzinoši ar SSRI, ir niecīgas.

Mēģinājumos ir pierādījies, ka Rodiolas saknes deva 340-680 mg dienā 6 nedēļu laikā nozīmīgi mazina depresiju. Interesanti, ka ar Rodiolu ārstētiem pacientiem netika novērotas nopietnas blakusparādības.

Rodiola un vēzis.

Salidrosīds, kā spēcīgākais Rodiolas komponents, ir pētīts attiecībā par tā pretvēža īpašībām. Testa mēģinājumi liecina, ka tas kavē urīnpūšļa, resnās zarnas, krūts un aknu vēža šūnu augšanu. Pētnieki ir secinājuši, ka Rodiola var būt noderīga daudzu vēža veidu ārstēšanā. Tomēr svarīgākais pētījumu atzinums ir tas, ka rodiolas preparāti veicina šūnu diferenciāciju, tāpēc kavē metastazēšanos un var kalpot kā profilaktisks līdzeklis, lai cilvēki nesaslimtu ar onkoloģiskām slimībām (Jaremenko K.V. 2012).

Rodiola un stress.

Vienā pētījumā tika pētīta Rodiolas ietekme uz 101 cilvēku ar stresu, kas saistīts ar situācijām dzīvē un darbā. Dalībniekiem tika dots 400 mg rodiolas saknes dienā četras nedēļas. Pēc trīs dienām tika konstatēts, ka stresa simptomi, piemēram, nogurums, izsīkums un trauksme ievērojami mazinājās. Šie uzlabojumi turpinājās visa pētījuma laikā. Tika pierādīts, ka rodiola novērš „izdegšanas” simptomus, kas var rasties hroniska stresa gadījumā. Citā pētījumā, kurā piedalījās 118 cilvēki ar stresa izraisītu izdegšanas sindromu, Rodiolas saknes lietošana vairākumā gadījumu uzlaboja stāvokli, mazinot stresu un depresiju, tomēr, lai pilnībā atgrieztu cilvēku normālā veselības stāvoklī, bija jāmaina dzīves un darba apstākļi.
Secinājums: rodiola rosea palielina organisma izturību pret stresu, ļaujot labāk tikt galā ar darba un dzīves situācijām un attālina hroniska noguruma un „izdegšanas„ sindromu. Jāatzīmē, ka stabils uzlabojums tika novērots tikai pēc vienas nedēļas ilgas ārstēšanas.

Rodiola un smadzeņu darbība.

Vingrojumi, pareizs uzturs un labs nakts miegs ir pārliecinoši veidi, kā saglabāt labu smadzeņu darbību un skaidru domāšanu. Daži papildinājumi tomēr var palīdzēt, tostarp, rodiola. Vienā pētījumā tika pārbaudīta tās ietekme uz garīgo nogurumu 56 cilvēkiem darbā nakts maiņā. Cilvēki tika nejauši izvēlēti, vieni saņēma 200 mg rodiolas saknes dienā, otri placebo tabletes. Pēc divām nedēļām, tika secināts, ka Rodiola samazināja garīgo nogurumu un uzlaboja ar darbu saistītu uzdevumu izpildi par 20%, salīdzinot ar placebo. Pētījumos ar studentiem, lietojot Rodiolu, tika novērota palielināta motivācija mācīties, eksāmenu rādītāji arī bija par 8% augstāki nekā placebo grupā.

Rodiola un vingrinājumu veiktspēja.

Vienā pētījumā dalībniekiem tika dota 200 mg rodiolas vai placebo divas stundas pirms cikla testa veikšanas. Tie, kas saņēma rodiolu, varēja veikt doto uzdevumu vidēji 24 sekundes ātrāk nekā tie, kas saņēma placebo. Lai gan 24 sekundes var šķist maza starpība starp pirmo un otro vietu, sacensībās var visu izšķirt milisekundes. Arī citos gadījumos ir pierādīts, ka rodiolas preparāti uzlabo vingrojumu efektivitāti, ļaujot ilgāk un ražīgāk strādāt bez noguruma.

Faktori, kas jāņem vērā, lietojot rodiola.

Medicīnas doktors Andrew Weil, M.D. ir ilgstoši pielietojis praksē rodiolas preparātus un dalās ar saviem novērojumiem.
Viņš iesaka rodiolas preparātus lietot dienas pirmajā pusē, jo tad netiks traucēts miegs.
Ir saprātīgi uzzināt, kāda var būt zāļu mijiedarbība. Dažreiz, vienlaicīgi izrakstot zāles un ārstniecības augus, mēs varam izveidot kaitīgas reakcijas mūsu organismā. Eksperimenti liecina, ka Rhodiola var ietekmēt CYP3A4 enzīma un P-glikoproteīna aktivitāti. Esiet piesardzīgi, kombinējot Rodiolu ar citiem medikamentiem, kuru neitralizēšanai organismā tiek izmantoti šie enzīmi. (Hellum, 2010). Piemēram nav ieteicams vienlaicīgi ar Rodiolu lietot antidepresantus: amitriptalīnu, venlafaksatinu, ciklosporīnu grupas antibiotiķus, eritromicīnu, Ca kanālu blokatorus, levostatīnu, omeprozolu.
Jāatzīst, ka, profilaktiski lietojot rodiolas preparātus, šeit nosauktos medikamentus, visdrīzāk, nebūs vajadzības lietot.
Cilvēki parasti tiek mudināti palielināt rodiolas devu, lai ātrāk sasniegtu vēlamo efektu. Daudzi avoti apgalvo, ka tas ir drošs augs ar ļoti mazām blakusparādībām. Tomēr, lietojot lielas devas – 2-3 gramus dienā un vairāk, var rasties iemigšanas grūtības, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, galvassāpes un reibonis, trauksme un uzbudinājums, nemiers, bezmērķīga aktivitāte.
Šīs blakusparādības parasti rodas, ja lieto lielāku rodiolas devu un vienlaicīgi arī kofeīnu saturošus dzērienus. Tātad bieži dzerot kafiju, Coca Cola, Pepsi, paaugstinās risks, ka var rasties minētās blakusparādības.

Rodiola var pazemināt cukura līmeni asinīs. Ja lietojat zāles, lai samazinātu glikozes līmeni asinīs, kontrolējiet to. Ja cukura līmenis asinīs pazeminās, tad lietojiet mazāk insulīna. Zema glikozes līmeņa asinīs sekas var būt tikpat bīstamas, kā augsts cukura līmenis asinīs.
Rhodiola rosea nedrīkst ordinēt pacientiem ar mānijas uzvedības traucējumiem. Ja kādam ir bipolāri traucējumi, rodiolas preparātus nedrīkst lietot, jo tas var izraisīt māniju.

Rodiolu nedrīkst nozīmēt arī pacientiem, kas saņem antidepresantus. Tas nav ieteicams pacientiem, kas lieto SSRI vai MAOI grupas antidepresantus, jo šī kombinācija var izraisīt serotonīna sindromu, īpaši, ja vienlaicīgi lietots alkohols.

Noslēgumā jāatzīmē, ka, pielietojot rodiolu savā fitoterapeita ārsta praksē esmu gandarīts par rezultātiem. Ipaši labi tā kombinējas ar bērza tāss ekstraktu – betulīnu. Ja betulīns darbojas vairāk fiziskā plāksnē, uzlabojot orgānu darbību un „salāpot” šūnas, tad rodiolas darbība vairāk izpaužas centrālās nervu sistēmas līmenī, uzlabojot smadzeņu darbību emocionālā un mentālā plāksnē, kas ir ļoti svarīgi, lai būtu vesels gars veselā ķermenī.